you can't buy happiness. steal it.

es nekur no viņas nevaru izmukt. viņa ir visur. mēs ar lindu vakar jauki parunājām un viņa teica - aizmirsti, ignorē. man ir bail. it kā izrautu ārā daļu no dzīves. bet linda teica, ka es viņu varot sūtīt trīs mājas tālāk. es esmu dusmīga un aizvainota un nikna un nesaprasta un aizkaitinātā. vai viņa pati to nesaprot? it kā mēģinot tikt tālāk aizmirst par mani? nerunā ar mani, nekontaktējas? lauž savus fakinotos solījumus, lai arī tā kā viņa ir kristiete, solījumus taču nedrīkst lauzt(tā taču ir tajā Dieva mācībā, ja?) labi, man ir vienalga. izpelnījies tādu attieksmi-dabūsi tādu pretī. ja man bija bail par manis nodiršanu aiz muguras, tagad vairs nebūs bail. linda teica, ka vienīgais cilvēks, kam visi ir pieķērušies, esmu es. tikai man ir tas bonusa komplekts 2in1. akcija beigusies. man bija bail par dalīšanos frontēs. piemēram, pēc skolas ejam uz baļķiem, daži sēž vienā pusē, daži otrā. bet man tagad ir pohuj. reāli pohuj. tā jau ir viņas vaina, ne jau mana.