ceturtdiena, 2009. gada 28. maijs
you can't buy happiness. steal it.
es nekur no viņas nevaru izmukt. viņa ir visur. mēs ar lindu vakar jauki parunājām un viņa teica - aizmirsti, ignorē. man ir bail. it kā izrautu ārā daļu no dzīves. bet linda teica, ka es viņu varot sūtīt trīs mājas tālāk. es esmu dusmīga un aizvainota un nikna un nesaprasta un aizkaitinātā. vai viņa pati to nesaprot? it kā mēģinot tikt tālāk aizmirst par mani? nerunā ar mani, nekontaktējas? lauž savus fakinotos solījumus, lai arī tā kā viņa ir kristiete, solījumus taču nedrīkst lauzt(tā taču ir tajā Dieva mācībā, ja?) labi, man ir vienalga. izpelnījies tādu attieksmi-dabūsi tādu pretī. ja man bija bail par manis nodiršanu aiz muguras, tagad vairs nebūs bail. linda teica, ka vienīgais cilvēks, kam visi ir pieķērušies, esmu es. tikai man ir tas bonusa komplekts 2in1. akcija beigusies. man bija bail par dalīšanos frontēs. piemēram, pēc skolas ejam uz baļķiem, daži sēž vienā pusē, daži otrā. bet man tagad ir pohuj. reāli pohuj. tā jau ir viņas vaina, ne jau mana.
otrdiena, 2009. gada 5. maijs
yeah yeah yeahs - zero
ak dievs šodien bija tik rēcīgi ;D es jutos kā idiote ievīstīta baltā palagā ar rūsas traipiem ;D un kā viņš uz mani blenza, un arī uz lindas zilumiem :D :D
es gar zemi no smiekliem
es gar zemi no smiekliem
piektdiena, 2009. gada 1. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)

